Kad mums pirms otrā mazuļa dzimšanas teica, ka mēs varētu pamēģināt auduma autiņus, mūsu atbilde bija diezgan noraidoša. Kad viena meitene rādīja mums, ar apbrīnojamu roku veiklību, kā viņa “tik vienkārši” saliek mazā dupša iepakojamo kārtu kārtām, es skaidri zināju, ka tas nav priekš manis/mums (un apskaudu tos, kuri ar to tiek galā tādā vieglumā). Jo filozofiski auduma autiņbiksītes ir mums kā radītas – bērnam un videi saudzējoši, gudri un ekonomiski, un ja tās vēl būtu smukas… Bet mani atturēja tas, ka tas nav ērti un vienkārši, pat ne mazgāšanas, bet uzlikšanas dēļ. Un tas lielais dupsis… ar vārdu sakot – es vēl tam nebiju gatava. Un man liekas, ka es neesmu tāda viena, kas it kā gribētu, bet baidās, ka nedarīs…

…līdz kāda virtuāla Amerikas draudzene, kas bija cīnījusies ar līdzīgām sajūtām, padalījās savā atradumā – Softbums! Viņa teica, ka tie esot auduma autiņi sliņķiem – es saku, ka tās ir auduma autiņbikses tiem, kas izvēlas automātisko ātrumkārbu. Kāpēc?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s